pārceļot
pārceļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
PiemēriPārceļot uz citu valsti.
- Pārceļot uz citu valsti.
1.1.Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
PiemēriZivis pārceļo uz nārsta vietām.
- Zivis pārceļo uz nārsta vietām.
- Gājputni pārceļo uz dienvidiem, uz Āfriku.
1.2.Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
PiemēriNo inficēta suņa kašķa ērcīte pārceļo uz veselo.
- No inficēta suņa kašķa ērcīte pārceļo uz veselo.
- Attēli no atmiņas kartes pārceļo jūsu datorā.
- Nauda pārceļo no vienas kabatas otrā.