pāršķelt
pāršķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu transitīvs, darbības vārds
1.Šķeļot pārdalīt (ko).
PiemēriPāršķelt akmeni.
1.1.Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriLācis ir plēsējs, kurš konfliktsituācijā ar rotaļīgu ķepas kustību var pāršķelt cilvēka vēderu.
2.Pēkšņi parādīties (kādā vidē), to pārdalot (par gaismu, gaismas staru u. tml.).
PiemēriDebesis pāršķeļ zibens šautra.
2.1.Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
PiemēriPēkšņi klusumu pāršķeļ nedzirdēts troksnis.