Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
opuss
opuss vīriešu dzimte, lietvārds
1.Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
PiemēriBēthovena sonāte klavierēm opuss 13.
1.1.Skaņdarbs; arī sacerējums.
PiemēriOpusa pirmatskaņojums.
Cilme:No latīņu opus ‘darbs’.