obligāts
obligāts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
obligāta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
obligāti apstākļa vārds
obligātums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
PiemēriObligāts maksājums.
- Obligāts maksājums.
- Obligātā apdrošināšana.
- Obligātais militārais dienests.
- Obligātie mācību priekšmeti.
1.1.Tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
PiemēriIepriekšējs pieraksts pie ārsta ir obligāts.
- Iepriekšējs pieraksts pie ārsta ir obligāts.
- Obligāts nosacījums.
- Obligāta prasība.
Stabili vārdu savienojumiObligātā literatūra.
- Obligātā literatūra — grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
2.formā: apstākļa vārds Noteikti; katrā ziņā.
PiemēriAutomašīnām no 1. decembra obligāti jābūt ziemas riepām.
- Automašīnām no 1. decembra obligāti jābūt ziemas riepām.
- Viņai obligāti vajag suni.
- Dzimšanas diena jāsvin obligāti.
Cilme:No latīņu obligatus ‘saistīts’.