obligāts
obligāts -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
obligāta -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
obligāti apstākļa vārds
obligātums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
PiemēriObligāts maksājums.
1.1.Tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
PiemēriIepriekšējs pieraksts pie ārsta ir obligāts.
Stabili vārdu savienojumiObligātā literatūra.
2.formā: apstākļa vārds Noteikti; katrā ziņā.
PiemēriAutomašīnām no 1. decembra obligāti jābūt ziemas riepām.
Cilme:No latīņu obligatus ‘saistīts’.