Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ošņāt
ošņāt [uôšņât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ošņā ēdienu.
2.sarunvaloda Censties ko izzināt, izdibināt.
PiemēriSkrien apkārt ošņādami, kur notiek kāda ballīte.