Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ošņāt
ošņāt [uôšņât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ošņā ēdienu.
2.sarunvaloda Censties ko izzināt, izdibināt.
PiemēriSkrien apkārt ošņādami, kur notiek kāda ballīte.