nāvēt
nāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka mirst.
PiemēriNāvēt ienaidniekus karalaukā.
- Nāvēt ienaidniekus karalaukā.
- Negribas nāvēt dzīvas radības.