novājēt
novājēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
novājējums lietvārds; vīriešu dzimte
Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriStrauji novājēt.
- Strauji novājēt.
- Pēc operācijas pacients bija ļoti novājējis.
- Novājēt par 9 kilogramiem.
- Novājējis suns, kaķis.