notiesāt1
notiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
PiemēriNotiesāt noziedznieku.
- Notiesāt noziedznieku.
- Notiesāt par slepkavību.
- Notiesāt uz nāvi.
- Notiesāt ar cietumsodu.
- Notiesāt apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.
Stabili vārdu savienojumiNotiesājošs spriedums.
- Notiesājošs spriedums — spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
2.Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
PiemēriTiesneši notiesāja spēli korekti.
- Tiesneši notiesāja spēli korekti.