notiesāt1
notiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
PiemēriNotiesāt noziedznieku.
Stabili vārdu savienojumiNotiesājošs spriedums.
2.Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
PiemēriTiesneši notiesāja spēli korekti.