nosūtīt
nosūtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Sūtot nogādāt (vēstuli, ziņu, sveicienu u. tml.).
PiemēriNosūtīt īsziņu.
- Nosūtīt īsziņu.
- Nosūtīt vēstuli.
- Nosūtīt paziņojumu pa elektronisko pastu.
- Rēķins tika nosūtīts laikus.
2.Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
PiemēriNosūtīt darbinieku komandējumā.
- Nosūtīt darbinieku komandējumā.
- Nosūtīt bērnu uz sporta nometni.