noslēpumains
noslēpumains [nùoslȩ̀pumaîns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
noslēpumaina [nùoslȩ̀pumaîna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
noslēpumaini [nùoslȩ̀pumaîni] apstākļa vārds
noslēpumainība [nùoslȩ̀pumaînĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
noslēpumainums [nùoslȩ̀pumaînùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir neizprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku).
PiemēriNoslēpumains cilvēks.
- Noslēpumains cilvēks.
- Noslēpumains svešinieks.
- Kļūt noslēpumainam.
- Meitenes bija tik noslēpumainas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNoslēpumains skatiens.
- Noslēpumains skatiens.
- Noslēpumaini smaidīt.
1.2.Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
PiemēriNoslēpumaina vēstule.
- Noslēpumaina vēstule.
2.Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
PiemēriNoslēpumaina vieta.
- Noslēpumaina vieta.
- Noslēpumaini okeāna dzīļu ūdensdzīvnieki.
- Atmirdzēja burvīga, noslēpumaina gaisma.