nosaukt
nosaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu darbības vārds; transitīvs
1.Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
PiemēriVecāki nosauca savu dēlu par Andrievu.
1.1.Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
PiemēriNosaukt kādu par skopuli.
2.Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
PiemēriIepazīstoties nosaukt savu vārdu.
3.Skaļā balsī pateikt.
PiemēriNosaukt pakaļ.
4.Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
PiemēriNosaukt kaķi no koka zemē.