nosaukt
nosaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu darbības vārds; transitīvs
1.Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
PiemēriVecāki nosauca savu dēlu par Andrievu.
- Vecāki nosauca savu dēlu par Andrievu.
- Nosaukt kucēnu par Reksi.
- Zemnieks nosaucis savas mājas par Kalniešiem.
- Rakstnieka vārdā nosaukts muzejs.
1.1.Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
PiemēriNosaukt kādu par skopuli.
- Nosaukt kādu par skopuli.
- Nosaukt puisi par lielībnieku.
- Nosaukt kādu cilvēku par cūku.
2.Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
PiemēriIepazīstoties nosaukt savu vārdu.
- Iepazīstoties nosaukt savu vārdu.
- Vadītājs nosauc autobusa pieturas.
- Nosaukt latīņu valodas alfabēta pirmo un pēdējo burtu.
3.Skaļā balsī pateikt.
PiemēriNosaukt pakaļ.
- Nosaukt pakaļ.
- "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
4.Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
PiemēriNosaukt kaķi no koka zemē.
- Nosaukt kaķi no koka zemē.