nopaļāt
nopaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
nopaļājums lietvārds; vīriešu dzimte
Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
PiemēriNepelnīti, nepamatoti nopaļāt.
- Nepelnīti, nepamatoti nopaļāt.
- Tā vietā, lai kritizētu rakstu, nopaļā autoru.