Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nopaļāt
nopaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
nopaļājums vīriešu dzimte, lietvārds
Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
PiemēriNepelnīti, nepamatoti nopaļāt.