nomīņāt
nomīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
PiemēriNomīņāta zālīte.
1.1.Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
PiemēriNomīņāt sniegu.
2.Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
PiemēriNomīņātas kurpes.