nojaukt
nojaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu darbības vārds; transitīvs
1.Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
PiemēriNojaukt veco ēku.
1.1.Novākt (ko uzslietu).
PiemēriNojaukt telti.
1.2.Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
PiemēriNojaukt veco kārtību.
2.Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
PiemēriNojaukt svētku pasākumu.
Stabili vārdu savienojumiNojaukt visus tiltus (aiz sevis).