noformēt
noformēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
noformējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
PiemēriNoformēt svinību telpu.
2.Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
PiemēriNoformēt vīzu.
2.1.Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
PiemēriNoformēt sievieti darbā par sekretāri.