noformēt
noformēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
noformējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
PiemēriNoformēt svinību telpu.
- Noformēt svinību telpu.
- Noformēt izstāžu zāli.
- Uzskatāmi noformēti stendi.
2.Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
PiemēriNoformēt vīzu.
- Noformēt vīzu.
- Noformēt kredītu.
- Zemes privatizācijas dokumenti jau noformēti.
2.1.Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
PiemēriNoformēt sievieti darbā par sekretāri.
- Noformēt sievieti darbā par sekretāri.