nodzeltēt
nodzeltēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
PiemēriPirmie nodzeltēja bērzi.
1.1.Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
PiemēriNodzeltējuši lauki, dārzi.
1.2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
PiemēriNodzeltējušas papīra lapas.