nevainīgs
nevainīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nevainīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nevainīgi apstākļa vārds
nevainīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu, noziegumu.
PiemēriApcietināt nevainīgu cilvēku.
- Apcietināt nevainīgu cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNevainīguma prezumpcija.
- Nevainīguma prezumpcija — prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
2.Tāds, kas nav izdarījis ko sliktu, nosodāmu.
PiemēriPiekaut nevainīgu zēnu.
- Piekaut nevainīgu zēnu.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu; tāds, kas neizraisa ko nevēlamu, nosodāmu.
PiemēriNevainīgas izpriecas.
- Nevainīgas izpriecas.
- Nevainīgs joks.
- Nevainīgi pasmieties par ko.
2.2.Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
PiemēriDzēriens ar alkohola piedevu nemaz nebija tik nevainīgs.
- Dzēriens ar alkohola piedevu nemaz nebija tik nevainīgs.
3.Morāli tīrs, skaidrs.
PiemēriNevainīgs smaids.
- Nevainīgs smaids.
- Skatīties bērna nevainīgajās acīs.
4.Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
PiemēriNevainīga jaunava.
- Nevainīga jaunava.
- Nevainīgs jauneklis.
Stabili vārdu savienojumiNevainīgas asinis. Nevainīgs kā jēriņš. Nevainīgs kā jērs.
- Nevainīgas asinis idioma — saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
- Nevainīgs kā jēriņš idioma — saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- Nevainīgs kā jērs idioma — saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.