nevainīgs
nevainīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
nevainīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
nevainīgi apstākļa vārds
nevainīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas nav izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu, noziegumu.
PiemēriApcietināt nevainīgu cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNevainīguma prezumpcija.
2.Tāds, kas nav izdarījis ko sliktu, nosodāmu.
PiemēriPiekaut nevainīgu zēnu.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu; tāds, kas neizraisa ko nevēlamu, nosodāmu.
PiemēriNevainīgas izpriecas.
2.2.Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
PiemēriDzēriens ar alkohola piedevu nemaz nebija tik nevainīgs.
3.Morāli tīrs, skaidrs.
PiemēriNevainīgs smaids.
4.Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
PiemēriNevainīga jaunava.
Stabili vārdu savienojumiNevainīgas asinis. Nevainīgs kā jēriņš. Nevainīgs kā jērs.