nevainīgs
nevainīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nevainīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nevainīgi apstākļa vārds
nevainīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu, noziegumu.
PiemēriApcietināt nevainīgu cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNevainīguma prezumpcija.
2.Tāds, kas nav izdarījis ko sliktu, nosodāmu.
PiemēriPiekaut nevainīgu zēnu.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu; tāds, kas neizraisa ko nevēlamu, nosodāmu.
PiemēriNevainīgas izpriecas.
2.2.Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
PiemēriDzēriens ar alkohola piedevu nemaz nebija tik nevainīgs.
3.Morāli tīrs, skaidrs.
PiemēriNevainīgs smaids.
4.Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
PiemēriNevainīga jaunava.
Stabili vārdu savienojumiNevainīgas asinis. Nevainīgs kā jēriņš. Nevainīgs kā jērs.