Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nepietikt
nepietikt 3. pers. -tiek, pag. -tika darbības vārds; intransitīvs
Nolieguma darb. → pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
PiemēriNepietikt spēka.
  • Nepietikt spēka.
  • Nepietiek naudas kārtīgai mašīnai.
  • Ar krūts pienu bērnam nepietiek.
  • Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
  • Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt.