nepateicīgs
nepateicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepateicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepateicīgi apstākļa vārds
nepateicība lietvārds; sieviešu dzimte
nepateicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNepateicīgs cilvēks.
- Nepateicīgs cilvēks.
- Nepateicīgs audžudēls.
- Izturēties nepateicīgi.
2.Tāds, kas neatmaksājas, nav ieguldīto pūļu, līdzekļu vērts; neizdevīgs.
PiemēriNepateicīgs amats.
- Nepateicīgs amats.
- Nepateicīga nodarbošanās.
- Nepateicīgais trenera darbs.
- Pašaizliedzīgi uzņemties šo gaužām nepateicīgo lomu.
3.Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
PiemēriNepateicīgi auga augšanas apstākļi.
- Nepateicīgi auga augšanas apstākļi.
- Nepateicīga vide bērna attīstībai.