nepateicīgs
nepateicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepateicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepateicīgi apstākļa vārds
nepateicība lietvārds; sieviešu dzimte
nepateicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNepateicīgs cilvēks.
3.Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
PiemēriNepateicīgi auga augšanas apstākļi.