neomulīgs
neomulīgs [ne-uõmulîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
neomulīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
neomulīgi apstākļa vārds
neomulība sieviešu dzimte, lietvārds
neomulīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
PiemēriIestājas neomulīgs klusums.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgas šādas izjūtas.
PiemēriJusties ļoti neomulīgi.
1.2.Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
PiemēriNeomulīga istaba.
Normatīvais komentārs:Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo.