neofīts
neofīts lietvārds
neofīte dsk. ģen. -šu lietvārds
1.Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
PiemēriNeofīta dedzība, degsme.
1.1.Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
PiemēriNeofītu pieplūdums Krišnas apziņas biedrībā.
2.joma: botānika; formā: vīriešu dzimte Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
PiemēriNeofīti Latvijas florā.
Cilme:No grieķu neophytos.