nemaņa
nemaņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
PiemēriNemaņā censties ko glābt no uguns.
- Nemaņā censties ko glābt no uguns.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nemaņa.
- Līdz nemaņa — ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).