Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
neaizvērt
neaizvērt -veru, -ver, -ver, pag. -vēru darbības vārds; transitīvs
1.Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
PiemēriNeaizvērt logu.
1.1.Neaizdarīt (acis, muti).
PiemēriPastaigas laikā pa eksotisko pilsētu neizvēru muti.
Stabili vārdu savienojumiNeaizvērt acis. Neaizvērt ne aci.