mūžīgs
mūžīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mūžīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mūžīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam nav ne sākuma, ne beigu; bezgalīgs laikā.
PiemēriMūžīgs laika ritums.
- Mūžīgs laika ritums.
Stabili vārdu savienojumiDusēt mūžīgā miegā. Dusēt mūžīgā mierā.
- Dusēt mūžīgā miegā — būt mirušam, apbedītam.
- Dusēt mūžīgā mierā — būt mirušam, apbedītam.
1.1.joma: reliģija Tāds, kam nav sākuma un beigu (parasti par Dievu kā augstāko esamību).
PiemēriViens mūžīgs Dievs.
- Viens mūžīgs Dievs.
- Ticēt mūžīgai dzīvei.
2.Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
PiemēriMūžīga mīlestība.
- Mūžīga mīlestība.
- Mūžīga slava.
- Paturēt mūžīgā atmiņā.
Stabili vārdu savienojumiMūžīgais sasalums. Mūžīgais students.
- Mūžīgais sasalums — sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- Mūžīgais students — ironiska ekspresīvā nokrāsa cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
- Mūžīgā uguns — piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- Mūžīgi mūžam — vienmēr, visos laikos.
- Uz mūžīgiem laikiem — uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
3.Pastāvīgs, nemitīgs.
PiemēriMūžīgs nemiers.
- Mūžīgs nemiers.
- Mūžīgā steiga.
- Mūžīgi būt aizņemtam darbā.
- Viņam mūžīgi kaut kas atgadās.