Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mūķēt
mūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
PiemēriMūķēt durvis.