mūzika
mūzika lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
PiemēriKlasiskā mūzika.
- Klasiskā mūzika.
- Simfoniskā mūzika.
- Instrumentālā mūzika.
- Tautas mūzika.
- Johana Sebastiāna Baha mūzika.
- Mūzikas uztvere.
- Mūzikas kritika.
- Mūzikas vēsture, teorija.
Stabili vārdu savienojumiDeju mūzika. Dzīvā mūzika. Estrādes mūzika.
- Deju mūzika — mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- Dzīvā mūzika — mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
- Estrādes mūzika — vieglās mūzikas žanrs.
- Instrumentālā mūzika — mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- Mūzikas instruments — ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- Mūzikas literatūra — 1. Šādu, par mūziku rakstītu darbu kopums.2. Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- Ragu mūzika — sarunvaloda mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem.
1.1.Skaņdarba atskaņojums, skanējums.
PiemēriZālē skanēja mūzika.
- Zālē skanēja mūzika.
- Viņu pamodināja mūzikas skaņas.
Stabili vārdu savienojumiMūzikas centrs.
- Mūzikas centrs — atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
1.2.pārnestā nozīmē Patīkams (kā) skanējums.
PiemēriVēja mūzika.
- Vēja mūzika.
- Jūras viļņu mūzika.
- Klausīties lietus mūzikā.
Cilme:No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) ‘mūzu māksla’.