mītne
mītne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
PiemēriTūristu mītne.
Stabili vārdu savienojumiMītnes zeme.
1.1.Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
PiemēriANO centrālā mītne.
1.2.Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
PiemēriTeliņiem uzcelta moderna mītne.