mīlēt
mīlēt mīlu, mīli, mīl, pag. mīlēju transitīvs, darbības vārds
1.Izjust mīlestību (1).
PiemēriMīlēt savu sievu.
2.Izjust mīlestību (2).
PiemēriMīlēt tēvu, māti.
3.Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
PiemēriMīlēt klusumu, siltumu.
3.1.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
PiemēriPuisis mīl ātri braukt ar motociklu.
3.2.sarunvaloda Būt patikai (pret ko).
PiemēriMīlēt kafiju, šokolādi.
Normatīvais komentārs:Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi.