mīkstināt
mīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mīkstināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
PiemēriMīkstināt ūdeni.
- Mīkstināt ūdeni.
- Mazgāšanas līdzeklis mīkstina un atsvaidzina veļu.
- Mīkstināt roku ādu ar krēmu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
PiemēriMīkstināt sodu.
- Mīkstināt sodu.
- Vainu mīkstinoši apstākļi.
- Mīkstināt noteikumus.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
PiemēriMīkstināt sarunas toni.
- Mīkstināt sarunas toni.
- Mīkstināt savas domas.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
PiemēriMīkstināt dusmas.
- Mīkstināt dusmas.
- Mīkstināt sašutumu.
3.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
PiemēriMīkstināt kritienu.
- Mīkstināt kritienu.
- Jūras tuvums mīkstina ziemas salu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
PiemēriVakara gaisma mīkstināja priekšmetu apveidus.
- Vakara gaisma mīkstināja priekšmetu apveidus.
- Mīkstināt krāsu kontrastu.
4.Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
PiemēriMīkstināts līdzskanis.
- Mīkstināts līdzskanis.