mērens
mērens [mȩ̃rȩ̀ns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mērena [mȩ̃rȩna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mēreni [mȩ̃rȩni] apstākļa vārds
mērenība [mẽrenĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
mērenums [mȩ̃rȩnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
PiemēriMērens ātrums.
2.Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
PiemēriMērens klimats.
Stabili vārdu savienojumiMērenā josla.
3.Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
PiemēriMērens politiķis.
3.1.Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
PiemēriMērens laikraksts.
3.2.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
PiemēriMēreno partija.
3.3.Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
PiemēriMērens skeptiķis.