mērens
mērens [mȩ̃rȩ̀ns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
mērena -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
mēreni apstākļa vārds
mērenība sieviešu dzimte, lietvārds
mērenums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
PiemēriMērens ātrums.
2.Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
PiemēriMērens klimats.
Stabili vārdu savienojumiMērenā josla.
3.Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
PiemēriMērens politiķis.
3.1.Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
PiemēriMērens laikraksts.
3.2.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
PiemēriMēreno partija.
3.3.Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
PiemēriMērens skeptiķis.