Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mēle
mēle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
PiemēriMēles galiņš.
Stabili vārdu savienojumiKlakšķināt ar mēli. Noturēt mēli aiz zobiem.
2.Valoda, runa.
PiemēriPrast latviešu mēli.
Stabili vārdu savienojumiAsa mēle. Asināt mēli. Atraisīt mēli.
2.1.Runas veids.
PiemēriVeikla mēle.
2.2.sarunvaloda Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
3.Tas, kam ir šaura, garena forma.
PiemēriLiesmu, uguns mēles.
3.1.Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
PiemēriKāpt uz mēles.
3.2.Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
PiemēriZvana mēle ir 200 kg smaga.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) izkūst uz mēles. (Vai) kūst uz mēles. Deldēt mēli. Iekost mēli zobos. Kost mēlē.