Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mākonis
mākonis [mãkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
PiemēriNegaisa mākonis.
Stabili vārdu savienojumiGubu mākoņi. Lietus mākoņi. Mākoņu aitiņas.
1.1.pārnestā nozīmē Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
PiemēriIzklīdināt dusmu mākoņus.
2.Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
PiemēriDūmu mākonis.
2.1.pārnestā nozīmē Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
PiemēriNeliek mieru odu un dunduru mākoņi.
3.Miglājs.
PiemēriLielais Magelāna mākonis.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumdīt. Ar degunu mākoņus stumt. Celt degunu mākoņos. Deguns gaisā (mākoņos).