Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mākonis
mākonis [mãkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
PiemēriNegaisa mākonis.
  • Negaisa mākonis.
  • Mainīgs mākoņu daudzums.
Stabili vārdu savienojumiGubu mākoņi. Lietus mākoņi. Mākoņu aitiņas.
1.1.pārnestā nozīmē Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
PiemēriIzklīdināt dusmu mākoņus.
  • Izklīdināt dusmu mākoņus.
  • Savilkās kara mākoņi.
2.Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
PiemēriDūmu mākonis.
  • Dūmu mākonis.
  • Radioaktīvais mākonis.
  • Sacelt putekļu mākoni.
2.1.pārnestā nozīmē Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
PiemēriNeliek mieru odu un dunduru mākoņi.
  • Neliek mieru odu un dunduru mākoņi.
3.Miglājs.
PiemēriLielais Magelāna mākonis.
  • Lielais Magelāna mākonis.
  • Mazais Magelāna mākonis.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumdīt. Ar degunu mākoņus stumt. Celt degunu mākoņos. Deguns gaisā (mākoņos).