mulsināt
mulsināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mulsinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
PiemēriMulsināt meiteni.
- Mulsināt meiteni.
- Uzdotais jautājums viņu mulsināja.
- Mulsinošs skatiens.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
PiemēriMulsināt prātu.
- Mulsināt prātu.