moris novecojis
moris [muõris] lietvārds; vīriešu dzimte
Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
PiemēriPlecīgs moris.
- Plecīgs moris.
- Moris savu ir padarījis, viņš var iet.
Stabili vārdu savienojumiKā moris.
- Kā moris idioma — 1. Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).2. Saka, ja kāds strādā smagu fizisku darbu.