monologs
monologs [monolõgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
PiemēriHamleta monologs no V. Šekspīra lugas "Hamlets".
- Hamleta monologs no V. Šekspīra lugas "Hamlets".
1.1.Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
PiemēriNoklausīties pamācošu monologu.
- Noklausīties pamācošu monologu.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais monologs.
- Iekšējais monologs — pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
Cilme:No grieķu monologos (monos ‘viens’ un logos ‘runa’).