monologs
monologs [monolõgs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
PiemēriHamleta monologs no V. Šekspīra lugas "Hamlets".
1.1.Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
PiemēriNoklausīties pamācošu monologu.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais monologs.
Cilme:No grieķu monologos (monos ‘viens’ un logos ‘runa’).