mietpilsonis
mietpilsonis [mìetpìlsuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
mietpilsone [mìetpìlsuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
PiemēriMietpilsoņu ģimene.