mietpilsonis
mietpilsonis [mìetpìlsuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
mietpilsone dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
PiemēriMietpilsoņu ģimene.