mezgls1
mezgls [mȩzgls] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
PiemēriPlakanais mezgls.
Stabili vārdu savienojumiAizmest mezglu. Matu mezgls.
1.1.pārnestā nozīmē Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
PiemēriDzīve sametusies mezglā.
2.Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
PiemēriVairogdziedzera mezgli.
2.1.Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
PiemēriGraudaugu stiebra apakšējais mezgls.
2.2.Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
PiemēriSakņu mezgls.
3.Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
PiemēriSakaru mezgls.
Stabili vārdu savienojumiDzelzceļa mezgls.
3.1.Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
PiemēriSanitārais mezgls.
3.2.Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
PiemēriDatora vadības un informācijas apstrādes mezgls.
4.Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
PiemēriSpāru mezgls.
Stabili vārdu savienojumiMezgla punkts. Pārcirst Gordija mezglu.