metināt
metināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMetināt caurules, tērauda loksnes.
1.1.intransitīvs Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMācīties metināt.
1.2.Šādā veidā izgatavot (ko).
PiemēriMetināts žogs.
2.Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
PiemēriMetināt vīles ar overloku.