Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
melone
melone dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
PiemēriAudzēt melones.
  • Audzēt melones.
1.1.Šī auga auglis.
PiemēriSulīga, salda melone.
  • Sulīga, salda melone.
  • Sagriezt meloni un izņemt sēklas.
  • Sadalīt meloni mazos gabaliņos.
Stabili vārdu savienojumiMeloņu ģints.
Cilme:No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis).