Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
meitēns sarunvaloda
meitēns [meîtȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Meitene1; meita1, meitiņa.
PiemēriDraisks, kluss meitēns.
1.1.Meitene; jauniete.
PiemēriMeitēns pie stūres.