Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mediators
mediators lietvārds; vīriešu dzimte
1.Plāna trīsstūrveida plāksnīte, piem., ģitāras strinkšķināšanai.
PiemēriSpēlējot ģitāru, lietot mediatoru.
2.Starpnieks, vidutājs (tiesvedībā, diplomātiskās sarunās u. tml.).
PiemēriAr mediatora palīdzību rast konstruktīvu domstarpību risinājumu.
3.formā: daudzskaitlis Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
Cilme:No latīņu mediator ‘starpnieks’.