medains
medains [mȩdaîns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
medaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
medaini apstākļa vārds
medainums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
PiemēriMedaina karote.
1.1.Tāds, kam ir medus piedeva.
PiemēriMedainās bērzu sulas.
1.2.Ļoti salds, nogatavojies, mīksts.
PiemēriMedaini bumbieri.
2.Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
PiemēriMedaina liepziedu smarža.
2.1.Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
PiemēriMedains krāsu tonis.
3.Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
PiemēriMedaina balss.