Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
meženis
meženis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
PiemēriĀbeles meženis.
2.Mežābols.
PiemēriNegaršīgs meženis.