Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
meženis
meženis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
PiemēriĀbeles meženis.
2.Mežābols.
PiemēriNegaršīgs meženis.