matīt novecojis
matīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Redzēt.
PiemēriPriekšā varēja matīt lauku mājas.
- Priekšā varēja matīt lauku mājas.
- Matīju, ka viņam acīs sariešas asaras.
2.Just, manīt.
PiemēriDabūja matīt stingro tēva roku.
- Dabūja matīt stingro tēva roku.
- Šeit var matīt mūžību.