manevrēt
manevrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Veikt manevru (par karaspēka vienību).
PiemēriRast iespēju manevrēt un pārkārtoties.
2.formā: trešā persona Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
PiemēriManevrējošā lokomotīve.
3.Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
PiemēriVeikli manevrēt pa šaurajām ieliņām.
3.1.transitīvs Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
PiemēriManevrēt velosipēdu starp automašīnām.
3.2.pārnestā nozīmē Virzīties, iet, bieži mainot kustības virzienu.
PiemēriManevrēt starp sakrautajām kokvilnas ķīpām.
4.Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izmantojuma, izlietojuma veidu, vietu u. tml.
PiemēriManevrēt ar resursiem.
4.1.Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
PiemēriManevrēt ar faktiem.