manevrēt
manevrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikt manevru (par karaspēka vienību).
PiemēriRast iespēju manevrēt un pārkārtoties.
- Rast iespēju manevrēt un pārkārtoties.
- Manevrējot atklātā laukā, latviešu strēlnieki atsita ienaidnieku.
2.formā: trešā persona Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
PiemēriManevrējošā lokomotīve.
- Manevrējošā lokomotīve.
- Lēni manevrē vilciens.
3.Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
PiemēriVeikli manevrēt pa šaurajām ieliņām.
- Veikli manevrēt pa šaurajām ieliņām.
- Kuģis manevrē uz priekšu un atpakaļ.
3.1.transitīvs Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
PiemēriManevrēt velosipēdu starp automašīnām.
- Manevrēt velosipēdu starp automašīnām.
- Manevrēt automašīnu starp ceļa grambām.
3.2.pārnestā nozīmē Virzīties, iet, bieži mainot kustības virzienu.
PiemēriManevrēt starp sakrautajām kokvilnas ķīpām.
- Manevrēt starp sakrautajām kokvilnas ķīpām.
- Manevrēt pa deju zāli.
4.Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izmantojuma, izlietojuma veidu, vietu u. tml.
PiemēriManevrēt ar resursiem.
- Manevrēt ar resursiem.
4.1.Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
PiemēriManevrēt ar faktiem.
- Manevrēt ar faktiem.