maltuve
maltuve dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
PiemēriGraudu maltuve.
1.1.joma: etnogrāfija Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
PiemēriKlēts ar maltuvi.