mākt
mākt mācu, māc, māc, pag. mācu darbības vārds; transitīvs
1.Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
PiemēriBaiļu mākts cilvēks.
- Baiļu mākts cilvēks.
- Māc dzīves smagums.
- Viņš tā rīkojās garlaicības mākts.
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi.
- Mākt sirdi — neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
2.Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
PiemēriArmija atkāpās, pārspēka mākta.
- Armija atkāpās, pārspēka mākta.