lūžņa
lūžņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
PiemēriĶieģeļu šķembas un stikli, un saplēsti trauki. Tīrā lūžņa.
1.1.Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
PiemēriMežā vietām īsta lūžņa.