lūzt
lūzt lūstu, lūsti, lūst, pag. lūzu intransitīvs, darbības vārds
1.Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
PiemēriKoks lūst.
Stabili vārdu savienojumiLūst vai plīst; plīst vai lūst.
1.1.sarunvaloda Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
PiemēriVecā mašīna lūst vai katru dienu.
2.formā: trešā persona Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
PiemēriGaisma lūst kristāla šķautnēs.
2.1.Dalīties, šķīst (par viļņiem).
3.formā: trešā persona Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
PiemēriViesībās galdi vai lūza no ēdienu pārbagātības.
Stabili vārdu savienojumiKa lūst.
4.Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
PiemēriPēdējos metrus skrienot, sportists sāka lūzt.
4.1.pārnestā nozīmē Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
PiemēriNo pārsteiguma lūza balss.
Stabili vārdu savienojumiGalds (vai) lūst. Kad vadzis pilns, tas lūst. Plīst vai lūst. Sirds lūst. Vadzis lūst.
Normatīvais komentārs:Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot.